— Pie … pie flakas kulpes sev …
— Nopirkšu.
— Nopilksu, un alī suns vēl …
— Jāiegādā.
— Jāiegādā… pa naktīm tad… psalmu dziedāšu…
— Ne…
— Ne-ka-as …
— Gan izkulsimies kaut kā.
— Kā kaut. Iz-kul-si-simies.
— Gluži pareizi. Tēja uzvārīsies, iedzersim, gan izkulsimies.
(Dziļa nopūta.) — Iz-kul-si-simies.
Sikoņa. Džeroms. Garaiņi. Gaismas konuss. Viz parkets.
— Tu esi vientulīgs.
Džeroms noveļas uz parketa. Lappuse izzūd tumsā. (Pauze.) — Kas tev to teica? (Bezrūpīga skaidrība.) — Mamma.
— Kad?
— Kad suva tev pogu. Suva. Sun, sūn un saka Nataskai…
— Ak šitā. Vadzi, negrozies, ka es tevi neapplaucēju … Uh!…
— Kaists, uh!
— Konfekti ņem, kādu gribi.
— Es glibu sito lielo.
— Papūt, papūt un nešūpo kājas! (Sievietes balss aiz skatuves.) — Slavka!
Klaudz durvis. Viras tīkami iedziedas.
— Atkal viņš ir pig jums. Slavka, nāc mājās!
— Nē, nē, mēs abi dzeram tēju.
— Viņš jau nesen dzēra.
(Klusa vaļsirdība.) — Es … nedzēlu.
— Vera Ivanovna! Nāciet iedzert tēju.
— Paldies, es jau pirmīt…
— Nāciet, nāciet, es jūs nekur nelaidīšu ..,
— Rokas slapjas .. es žauju veļu …
(Nelūgts aizstāvis.) — Nav blīv manu mammu piespiest.
— Nu, labi, es nespiedīšu… Vera Ivanovna, sēdieties …
— Pagaidiet, izžaušu veļu, tad ienākšu.