Dumpinieki līksmoja. Viņi nosūtīja uz Pēterburgu savus delegātus, lai paskaidrotu un attaisnotu asiņaino sadursmi. Tikmēr no Maskavas kazakus nomierināt tika sūtīts ģenerālmajors Freimans ar vienu grenadieru rotu un artilēriju. Freimans pavasarī ieradās Orenburgā, kur nogaidīja, kamēr upēs beigsies pali, un, paņēmis līdzi divas vieglās lauka komandas un dažus kazakus, virzījās uz Jaickas pilsētiņu.9 Viņam pretī izjāja dumpinieki, skaitā trīs tūkstoši vīru; abi karapulki sastapās septiņdesmit verstis no pilsētas. 3. un 4. jūnijā nolika sīvas kaujas. Freimans atbrīvoja sev ceļu ar karteču. Dumpinieki pārauļoja mājās, paņēma sievas un bērnus un sāka celties pāri Čaganas upei, gribēdami bēgt uz
Kaspijas jūru. Freimans, kurš ienāca pilsētā tūliņ pēc viņiem, ar draudiem un pierunāšanu paguva ļaudis atturēt. Aizbēgušajiem dzinās pakaļ un gandrīz visus notvēra. Orenburgā nodibinājās pulkveža Ņeronova vadīta izmeklēšanas komisija. Turp nosūtīja daudzus dumpiniekus. Cietumos aptrūka vietas. Arestantus slodzīja Gostinijdvora un Menovoi- dvora pārdotavās. Līdzšinējo kazaku pārvaldi likvidēja.