gada beigās viņu sūtīja iepirkt zivis Jaickas pilsētiņā, kur viņš apmetās pie kazaka Denisa Pjanova. Klejonis izcēlās ar savu pārdrošo valodu, zākāja priekšniecību un pierunāja kazakus bēgt uz turku sultāna novadiem; viņš apgalvoja, ka arī Donas kazaki nevilcinādamies tiem sekošot, ka viņam pie robežas esot sagatavoti divsimttūkstoš rubļu un preces par septiņdesmit tūkstošiem un kāds pašā, tiklīdz kazaki ieradīšoties, izmaksāšot tiem līdz pieciem miljoniem rubļu; pagaidām viņš katram solīja mēnesī divpadsmit rubļu algas. Bez tam vēl klaidonis iegalvoja, ka no Maskavas pret Jaikas kazakiem nākot divi pulki un ap Ziemsvētkiem vai Trejkungu dienu noteikti sākšoties nemieri. Daži paklausīgie gribēja viņu notvert un nogādāt komandanta kancelejā kā musinātāju; taču viņš kopā ar Denisu Pjanovu pazuda un tika notverts jau Malikovas sādžā (tagadējā Volgskā), kur viņu uzrādīja kāds zemnieks, kurš bija braucis pa to pašu ceļu reizē ar viņu.
2 Šis klaidonis bija Donas kazaks un vecticībnieks Jemeljans Pugačovs, kuis .11 viltotiem papīriem bija pārnācis pāri poļu lobezai, lai apmestos pie Irgizas upes krastos dzīvojošajiem vecticībniekiem. Sardzes pavadībā viņu nosūtīja uz Simbirsku, bet no turienes uz Kazaņu; un, tā kā viss, kas attiecās uz Jaikas karaspēku, toreizējos apstākļos varēja likties svarīgs, Orenburgas gubernators uzskatīja par nepieciešamu 1773. gada