Septembra sākumā viņš bijis savās mājās, kad aijājis īvans Zarubins un uzticējis noslēpumu, ka viņu pusē uzluroties kāda augsta persona. Zarubins pinuiiājis Koževņikovu noslēpt šo cilvēku savā sētā. Koževņikovs bijis ar mieru. Zarubins aizjājis un tajā pašā naktī pirms ausmas atgriezies kopā ar Timofeju Mjasņikovu un kādu neredzētu cilvēku, visi trīs bijuši jāšus. Nepazīstamais bijis vidēja auguma, platiem pleciem un kalsnējs. Melnajā bārdā tikko sācis mesties sirmums. Mugurā bijuši kamieļvilnas svārki, galvā gaišzila kalmiku cepure, un viņš bijis bruņojies ar šauteni. Zarubins un Mjasņikovs aizjājuši uz pilsētu, lai pavēstītu tautai, bet nepazīstamais palicis pie Koževņikova un paziņojis viņam, ka esot imperators Pēteris III, ka baumas par viņa nāvi esot nepatiesas, ka viņš ar sardzes virsnieka palīdzību aizbēdzis uz Kijevu, kur slēpies apmēram gadu; pēc tam viņš bijis Cargradā un pēdējā turku kara laikā slepus atradies krievu karaspēkā; no turienes viņš aizgājis uz Donu un vēlāk Caricinā notverts, tomēr uzticami kazaki viņu drīz vien atbrīvojuši; pagājušajā gadā viņš esot uzturējies Irgizā un Jaickas pilsētiņā, kur atkal ticis notverts un aizvests uz Kazaņu;