Pilsētā radās sajukums. Nesen nomierinātie iedzīvotāji sāka pārbēgt jauno dumpinieku pusē. Simonovs izsūtīja majora Naumova vadībā Pugačo- vam pretī piecsimt kazaku, kam palīgos deva kājniekus ar diviem lielgabaliem. Divsimt kazaku kapteiņa Krilova vadībā tika nosūtīti uz priekšu. Tiem pretī izjāja kazaks, turēdams gaisā paceltu musinošu viltvārža vēstuli. Kazaki pieprasīja, lai tiem vēstuli nolasa. Krilovs tam pretojās. Sākās dumpis, un puse nodaļas uz vietas pārgāja viltvārža pusē un aizvilka sev līdzi piecdesmit uzticamo kazaku, sagrābdami viņu zirgus aiz pavadām. Redzēdams savas nodaļas nodevību, Naumovs atgriezās pilsētā. Ar varu aizvestos kazakus nogādāja pie Pugačova, un pēc viņa pavēles vienpadsmit no tiem pakāra. Šie viņa pirmie upuri bija — simtnieki Vitošnovs, Čertorogovs, Raiņevs un Konovalovs, piecdesmitnieki Ružeņikovs, Tolstovs, Podjačevs un Kolpa- kovs, ierindnieki Sidorovkins, Larzjaņevs un Čukaļins.
Nākošajā dienā Pugačovs tuvojās pilsētai, taču, ieraudzījis viņam pretī iznākam karaspēku, sāka atkāpties, izkaisīdams savu bandu pa stepi. Simonovs to nevajāja, jo kazakus negribēja sūtīt, baidīdamies viņu nodevības, bet kājniekus neuzdrīkstējās atvirzīt no pilsētas, kuras iedzīvotāji varēja sacelties.