
Pēc hana ziņojuma Orenburgā saņēma Jaickas komandanta ziņojumu, kas bija sūtīts caur Samaru. Drīz pēc tam pienāca arī Velovska vēstījums par Iļeckas pilsētiņas ieņemšanu. Reinsdorps steidzīgi rīkojās, lai izbeigtu plašumā ejošās ļaundarības. Viņš pavēlēja brigadierim baronam Bilovam ar četrsimt kājniekiem un jātniekiem un sešiem lauka lielgabaliem virzīties no Orenburgas uz Jaickas pilsētiņu, pa ceļam ņemot līdzi cilvēkus no priekšposteņiem un cietokšņiem. Verhņeozernajas distances7 komandierim brigadierim baronam Korfam viņš pavēlēja pēc iespējas ātrāk nākt uz Orenburgu, apakšpulkvedim Simonovam — norīkot majoru Naumovu ar lauka komandu un kazakiem, lai tie pievienojas Bilovam; Stavropoles kancelejai8 deva rīkojumu nosūtīt Simonovam piecsimt bruņotu kalmiku, bet tuvākajiem baškīriem un tatāriem pavēlēja pēc iespējas ātrāk sapulcēties un skaitā tūkstoš cilvēkiem doties palīgā Naumovam. Neviena no šīm pavēlēm netika izpildīta. Bilovs ieņēma Tatiščevas cietoksni un sāka virzīties uz Ozernaju, taču piecpadsmit verstis no tas, naktī izdzirdējis lielgabala šāvienus, nobijās un atkāpās. Reinsdorps viņam atkārtoti pavēlēja doties pretī dumpiniekiem; Bilovs nepaklausīja un palika Tatiščevā.
