Vis­beidzot (28. septembrī) no pusceļa atgriezās ar |)iilēm sapulcinātie un uz Tatiščevu nosūtītie trīssimt tatāri, atnesdami ziņu par Bilova un Jelagina lik­teni. Nobijies no ugunsgrēka straujās izplatīšanās, Reinsdorps sapulcināja galveno Orenburgas ierēdņu padomi, un tā apstiprināja šādus pasākumus:

1)   Visus tiltus pār Sakmaru izlauzt un palaist lejup pa upi.

2)    Poļu konfederātiem, kas tiek turēti Orenburgā, atņemt ieročus un pašus nosūtīt uz Troickas cie­toksni visstingrākajā uzraudzībā.

3)    Raznočinciem, kam ir ieroči, norādīt vietas pilsētas aizstāvēšanai, norīkojot tos virskomandanta ģenerālmajora Vallenšterna rīcībā; pārējiem iedzī­votājiem būt gataviem dzēst ugunsgrēkus un pa­klausīt muitas direktora Obuhova rīkojumiem.

4)    Sejitovas tatārus pārcelt uz pilsētu un uzdot tos pārzināt kolēģijas padomniekam Timašovam.

5)    Artilērijas pārzināšanu uzticēt īstenajam valsts padomniekam Starovam-Miļukovam, kurš agrāk dienējis artilērijā.

Bez tam vēl Reinsdorps, domādams jau par pašas Orenburgas drošību, pavēlēja virskomandantam sa­kārtot pilsētas nocietinājumus, lai tie būtu izmanto­jami aizstāvoties. Bet Pugačova vēl neieņemto mazo cietokšņu garnizoniem tika pavēlēts nākt uz Oren- burgu, ierokot zemē vai arī noslīcinot smagos priekšmetus un pulveri.