Pugačova spēki auga; bija pagājušas divas nedēļas kopš dienas, kad viņš ar saujiņu dumpinieku ieradās pie Jaickas pilsētiņas, un viņam jau bija pie trīs tūkstoši kājnieku un jātnieku un vairāk par divdesmit lielgabalu. Septiņus cietokšņus viltvārdis bija ieņēmis, vai arī tie bija viņam padevušies. Viņa karapulki ik brīdi neiedomājami auga. Pugačovs nolēma izmantot laimi un 3. oktobra naktī pie Sakmarskas pilsētiņas pārgāja upi pa tiltu, kas bija palicis neizjaukts, neraugoties uz Reinsdorpa rīkojumu, un sāka virzīties uz Orenburgu.
Trešā nodaļaValdības pasākumi. — Orenburgas stāvoklis. — Reinsdorpa paziņojums par Pugačovu. — Laupītājs Hlopuša. — Pugačovs pie Orenburgas. — Berdas ārpilsēta. — Pugačova līdzzinātāji. — Ģenerālmajors Kais. — Viņa neveiksme. — Pulkveža Černiševa bojā eja. - Kars atstāj armiju. — Bibikovs.
Orenburgas apstākļi iegrozījās gaužām nelādzīgi. Ik brīdi varēja gaidīt vispārējus nemierus Jaikas karaspēkā; baškīri, ko uzkūdīja viņu staršinas (kurus Pugačovs bija paguvis apdāvināt ar buhāriešiem atņemtiem kamieļiem un mantām), sāka uzbrukt krievu apmetnēm un bariņos pievienoties dumpinieku karapulkiem. Kalmiki, kas atradās dienestā, bēga prom no priekšposteņiem. Mordvieši, čuvaši, čeremisi vairs nepakļāvās krievu priekšniecībai. Dzimtzemnieki skaidri izrādīja nosliekšanos uz viltvārža pusi, un drīz vien ne tikai Orenburgas guberņa, bet arī kaimiņu guberņas sāka bīstami svārstīties.