Šai pilsētā atradās līdz trīstūkstoš vīru liels karaspēks un ap septiņdesmit lielgabalu. Ar šādiem spēkiem dumpiniekus varēja un arī vajadzēja iznīcināt. Par nelaimi, starp militārajiem priekšniekiem nebija neviena, kurš prastu savu darbu. Jau pašā sākumā zaudējuši drosmi, viņi deva Pugačovam laiku savākt spēkus un zaudēja iespēju pāriet uzbrukumā. Oren- burga pārcieta grūtu aplenkumu, kura saistošu aprakstu saglabājis pats Reinsdorps.2
Orenburgas iedzīvotājiem Pugačova parādīšanās vairākas dienas palika nezināma; taču baumas par cietokšņu ieņemšanu pilsētā izplatījās ātri, bet Bilova steidzīgā došanās ceļā3 pamatotās baumas apstiprināja. Orenburgā rūga nemiers; kazaki draudēdami kurnēja; baiļu pārņemtie iedzīvotāji runāja par pilsētas atdošanu. Tika notverts nemiera cēlējs — kāds atvaļināts seržants,4 ko bija uzsūtījis Pugačovs. Nopratināšanā viņš apliecināja, ka gribējis nodurt gubernatoru. Orenburgas apkārtnes sādžās sāka parādīties musinātāji. Reinsdorps publicēja paziņojumu par Pugačovu, kurā norādīja viņa īsto vārdu un agrākos noziegumus.5 Tas bija uzrakstīts neskaidra un juceklīgā valodā.