Šajā paziņojumā bija teikts, ka par ļaundari no Jaikas novada klīst bau­mas, it kā tas būtu no citas kārtas nekā patiesībā ir, bet ka īstenībā tas ir Donas kazaks Jemeļjans Pu­gačovs, kas par agrākiem noziegumiem sodīts ar pātagu, uzspiežot uz sejas zīmes. Šis norādījums ne­bija pareizs.6 Reinsdorps bija noticējis melīgām baumām, un dumpinieki vēlāk līksmoja, pārmez- dami viņam apmelojumu.7

Likās — viss, ko Reinsdorps pasāk, izvēršas viņam par ļaunu. Orenburgas cietumā važās iekalts tolaik tika turēts kāds ļaundaris, pazīstams ar vārdu Hlo- puša. Divdesmit gadus viņš bija laupījis šajā ap­kārtnē, trīs reizes ticis izsūtīts uz Sibīriju un trīs reizes atradis iespēju aizbēgt. Reinsdorpam ienāca prātā izmantot8 atjautīgo katordznieku un ar tā starpniecību nosūtīt Pugačova bandai pamācošus manifestus. Hlopuša nozvērējās precīzi izpildīt gu­bernatora uzdevumus. Ļaundari atbrīvoja, viņš iera­dās tieši pie Pugačova un nodeva viņam visus gu­bernatora papīrus. «Es, brāl, zinu, kas te rakstīts,» teica Pugačovs, kurš neprata lasīt, un uzdāvināja viņam pusrubli naudas un kāda nesen pakārta kir- gīza drēbes. Labi pazīdams apvidu, kuru tik ilgi bija turējis šausmās ar savām ļaundarībām, Hlopuša kļuva Pugačovam nepieciešams. Viltvārdis iedēvēja Hlopušu par pulkvedi un uzdeva viņam izlaupīt rūpnīcas un sadumpot strādniekus.