Sākās kauja. Pugačova artilērija skaitliski pārspēja no pilsētas izvesto artilēriju. Orenburgas kazaki, neieraduši, baidījās no šāviņiem un spiedās tuvāk pie pilsētas, uz vaļņa uzstādīto lielgabalu aizsegā. Naumova vienību no visām pusēm ielenca milzīgi pūļi. Vienība izveidoja kārē un, atšaudoties no ienaidnieka, sāka atkāpties. Kauja turpinājās (Viras stundas. Naumovs zaudēja simt septiņpadsmit nogalinātu, ievainotu un aizbēgušu zaldātu.
Neviena diena nepagāja bez apšaudīšanās. Dumpinieki baros jādelēja gar pilsētas valni un uzbruka luražieriem. Pugačovs vairākas reizes pienāca pie Orenburgas ar visu savu karaspēku. Taču viņa nolūks nebija ieņemt pilsētu triecienā. «Neiešu tērēt cilvēkus,» viņš teica Sakmaras kazakiem, «bet nomērdēšu pilsētu badā.» Ne vienreiz vien viņš atrada iespēju nogādāt iedzīvotājiem savus musinošos rakstus. Pilsētā notvēra vairākus viltvārža iesūtītus ļaundarus; tiem bija līdzi pulveris un degļi.
Drīz vien Orenburgā sāka trūkt siena. Karaspēkam un iedzīvotājiem atņēma novājējušos un darbam nederīgos zirgus un nosūtīja daļu Iļeckas aizsardzībai un uz Verhojaickas cietoksni, daļu uz Ufas apriņķi. Taču dažas verstis no pilsētas zirgus atņēma sacēlušies zemnieki un tatāri, bet kazakus, kas dzina zirgu baru, aizsūtīja pie Pugačova.