
Šigajevs, Lisovs un Čumakovs. Viņi visi dēvējās to augstmaņu vārdos, kuri tolaik bija cieņā Katrīnas galmā: Čika — par grāfu Černiševu, Šigajevs •— par grāfu Voroncovu, Ovčiņņikovs — par grāfu Paņinu un Čumakovs — par grāfu Orlovu.15 Atvaļinātais artilērijas kaprālis Beloborodovs bija iemantojis pilnīgu viltvārža uzticību. Kopā ar Padurovu viņš pārzināja lasītnepratēja Pugačova kancelejas darbus un bija dumpinieku bandās ievedis stingru kārtību un paklausību. Perfiļjevs, kas dumpja sākumā atradās Pēterburgā, kārtodams Jaikas karaspēka jautājumus, apsolīja valdībai pierunāt kazakus būt paklausīgiem un pašu Pugačovu nodot taisnai tiesai; taču, ieradies Berdā, viņš izrādījās par vienu no negantākajiem dumpiniekiem un savu likteni saistīja ar viltvārža likteni. Bendes pātago- tais un apzīmogotais laupītājs Hlopuša, kam nāsis bija izrautas līdz skrimšļiem, bija viens no Pugačova mīluļiem. Kaunēdamies par savu ķēmīgo izskatu, viņš uz sejas valkāja tīkliņu vai arī aizsedza to ar piedurkni, it kā sargādamies no sala.16 Lūk, kādi ļaudis lika drebēt valsts pamatiem!
Tikmēr Kars ieradās pie Orenburgas guberņas robežām. Kazaņas gubernators jau pirms viņa ierašanās bija paguvis sapulcināt vairākus simtus garnizona atvaļināto un nometināto zaldātu un izvietot tos pa daļai pie Kičujevas nocietinājumiem, pa daļai gar Čeremšanas upi, pusceļā no Kičujevas uz Stavropoli.
