Šiškinu ar četrsimt ierindniekiem un diviem lielgabaliem nosūtīja uz Juzejevas sādžu18 , bet pats kopā ar ģenerāli Freimanu un premjermajoru F. Varnstedu, kuri tikko bija atsteigusies no Kalugas, izgāja no Sarmanajevas. Pie pašas Juzejevas Šiškinu sagaidīja sešsimt dumpinieku. Tatāri un apbruņotie zemnieki, kas gaja viņam līdzi, tūdaļ padevās. Taču Siškins ar vairākiem šāvieniem šo pūli izkliedēja. Viņš ieņēma sādžu, kur ceturtajā rīta stundā ieradās arī Kars un Freimans. Kareivji bija tik pārguruši, ka nebija iespējams pat norīkot jātnieku patruļas. Ģenerāļi nolēma gaidīt rītu, lai tad uzbruktu dumpiniekiem, un, gaismai austot, ieraudzīja savā priekšā to pašu pūli. Dumpiniekiem nosūtīja pamācošu manifestu; viņi to pieņēma, taču jāja atpakaļ lādēdamies, teikdami, ka viņu manifestos esot vairāk patiesības, un sāka šaut no lielgabala, kas viņiem bija līdzi.