Dumpiniekus atkal izklīdi­nāja … Tad Kars izdzirda savā aizmugurē četrus tālus lielgabala šāvienus. Viņš nobijās un sāka steidzīgi atkāpties, domādams, ka viņam aizšķēr­sots ceļš uz Kazaņu. Tad vairāk par divtūkstoš dumpinieku auļos metās virsū no visām pusēm un atklāja uguni no deviņiem lielgabaliem. Tos va­dīja pats Pugačovs. Hlopuša bija paguvis ar viņu apvienoties. Tā kā dumpinieki bija izklīduši pa klajumiem lielgabala šāviena attālumā, tad tiem nedraudēja nekādas briesmas. Kara kavalērija bija nogurusi un skaitā neliela. Dumpinieki, kuriem bija labi zirgi, kājniekiem uzbrūkot, attālinājās, veikli pārvezdami savus lielgabalus no paugura uz pau­guru, un tā viņi septiņpadsmit verstis pavadīja

Karu, kurš atkāpās. Veselas astoņas stundas viņš atšaudījās ar saviem pieciem lielgabaliem, pameta savus pajūgus un zaudēja (ja var ticēt viņa ziņo­jumam) ne vairāk par simt divdesmit kritušo, ievainoto un aizbēgušo. Baškīri, kurus gaidīja at­nākam no Ufas, neieradās; kaut gan tie kņaza Ura- kova vadībā atradās pavisam netālu, taču, izdzir- duši šāvienus, aizbēga. Zaldāti, vairums gados veci vai arī rekrūši, skaļi kurnēja un bija gatavi pa­doties; jaunie, ugunī vēl nebijušie virsnieki ne­prata tos uzmundrināt. Poručika Kartašova vadībā no Simbirskas atsūtītie grenadieri brauca tik no­laidīgi, ka tiem pat šautenes nebija pielādētas, un katrs savās ragavās gulēja. Tie padevās pēc pirma­jiem četriem lielgabalu šāvieniem, kurus Kars rīta pusē dzirdēja atskanam no Juzejevas sādžas pu­ses.