Ko gan viņš ar to domāja? - māte apmulsusi prātoja. - Uz kādu sanāksmi Margo aizgājusi? Un kas tie par suņiem?
Es atteicu, ka nezinu, bet no tā mazumiņa, ko esmu pamanījis Londonā, nopratu - pāris suņu cilvēka tiešā tuvumā ir pilnīgi nepieciešami.
Nu labi, - māte sacīja, nemākulīgi ielikusi skaitītājā šiliņu, lai iedegtu gāzes degli, - pieņemu, ka mums vienkārši jāiekārtojas un jāgaida viņas pārnākam.
Kad bijām gaidījuši kādu stundu, durvis pēkšņi atsprāga vaļā un istabā, rokas papletuši, iemetās masīca Prū, kliegdama kā dīvains putns: "Lū, Lū, Lū!" Viņa apskāva mūs abus; dze- loņplūmju tumšās acis staroja no mīlestības un uzbudinājuma. Es māsīcu paklausīgi noskūpstīju un jutu, ka viņas daiļā, viegli iesmaržotā seja ir maiga kā atraitnītes zieds.
Es jau sāku domāt, ka jūs nekad neatbrauksiet, - Pru- densa teica. - Mammīte tūlīt būs klāt. Mīļā nabadzīte, viņasprāt, kāpnes ir tik nogurdinošas. Neko teikt, jūs abi izskatāties lieliski. Jums man viss jāpastāsta. Vai tev patīk šī viesnīca, Lū? Tā ir lēta un ērta, taču pilna ar visdīvainākajiem cilvēkiem.
No atvērtajām durvīm atskanēja klusa sēkšana.
Ak, mammīte ir klāt, - Prū iesaucās. - Mammīt, mammīt! Lū ir klāt!
Pa durvīm ienāca mana vectante Fena.