Prū pagriezās pret cilvēku, gatava cīņai, taču māte un Margo satvēra viņu un kopīgi brauca lejup pie viļņojošās tvīda un Bed- lingtonu kaudzes, kurā atradās tante Fena.
Mēs piecēlām viņu kājās, notīrījām un atpiņķējām kucēnus. Tad devāmies uz peronu. Kucēni tajā brīdī varēja būt īsti piemēroti kādam RSPCA [4] plakātam. Neviens cits suns pasaulē kritiskā brīdī nespēj izskatīties tik izmantots un pazemots kā pievilcīgais Bedlingtons. Viņi stāvēja tur, izgrūzdami drebelīgus, spalgus vaukšķienus kā mazas kaijas, mežonīgi trīsēja un laiku pa laikam pietupās, lai izdekorētu platformu ar sava pārbīļa rezultātu.
Mazie nabadziņi, - līdzjūtīgi noteica kāda resna garāmgājēja. - Kauns skatīties, kā daži cilvēki izturas pret dzīvniekiem.
Ak! Vai dzirdējāt? - Prū aizkaitināta iesaucās. - Man tā vien gribas viņai sekot un pateikt dažus siltus vārdus.
Par laimi, tajā brīdī, aurodams un karstu gaisu pūzdams, pienāca vilciens un novērsa visu klātesošo uzmanību. Kucēni reaģēja nekavējoties. Pirms brīža viņi bija stāvējuši, smilkstēdami un trīcēdami kā bariņš badā pamirušu pelēku jēriņu, nākamajā mirklī visi barā metās prom pa peronu, kā aizjūgā vilkdami tanti Fenu sev līdzi.