Mammīt, mammīt, atgriezies! - Prū spiedza, un mēs metamies baram pa pēdām.
Viņa bija aizmirsusi tantes Fenas metodi suņu savaldīšanā, ko tante bija man gari un plaši izklāstījusi: nekad neraut aiz pavadas, lai nesavainotu suņa kaklu. Izmantojot šo jaunievedumu suņu dresūras mākslā, tante Fena nu lēkšoja prom pa platformu, nopakaļ Bedlingtonu straumei. Visbeidzot mēs noķērām tanti un savaldījām suņus - tieši tajā brīdī, kad vilciena durvis ar pašapmierinātu šņācienu aizvērās un tas aizdārdēja no stacijas. Tā nu mums Bedlingtonu jūras vidū nācās gaidīt nākamā vilciena pienākšanu. Kad mēs beidzot iedabūjām kucēnus vagonā, viņi atplauka un ņēmās cits citu aizrautīgi ķerstīt, ņurdēt un spiegt. Tie apvija savas pavadas cilvēkiem ap kājām, un viens no kucēniem enerģijas uzplūdā ielēca klēpī kādam vīrietim, kurš izskatījās pēc Anglijas bankas prezidenta, un izrāva viņam no rokām The Times.
Ap to laiku, kad sasniedzām savu galamērķi, mēs visi mocījāmies ar galvassāpēm - visi, izņemot tanti Fenu, kuru bija apbūrusi kucēnu vīrišķība. Paklausot mātes padomam, mēs nogaidījām pārtraukumu ļaužu plūsmā, pirms mēģinājām tuvoties eskalatoram. Kā par brīnumu, mums izdevās aizdabūt kucēnus līdz virszemei gandrīz bez tračiem. Viņi acīmredzami veidojās par rūdītiem ceļotājiem.