Es lūdzos, lai ņem līdzi arī mani, par argumentu izmantodams faktu, ka nesen biju aizņēmies grāmatu par viltus mediju atmaskošanu. Uzskatīju, ka šādā veidā iegūtās zināšanas varētu būt ārkārtīgi noderīgas.
Nedomāju, ka mums vajadzētu ņemt mammīti līdzi, -
Prū teica. - Tas var vinu slikti ietekmēt.
Tā nu sešos vakarā mēs visi, ieskaitot Prū, kas trīsēja mūsu vidū kā tikko sagūstīts putns, devāmies lejā uz misis Hedokas mitekli. Mēs ieraudzījām visdažādāko cilvēku grupu. Tur bija viesnīcas vadītāja misis Glata, garš, kārns krievs, kura akcents bija tik izteikts, ka izklausījās, it kā viņš runātu, piebāzis muti pilnu ar sieru, jauna un ļoti dedzīga blondīne un neizteiksmīgs jauns vīrietis, kurš, kā baumoja, mācoties par aktieri, taču mēs nekad neredzējām, ka viņš darītu kaut ko rosīgāku par svētlaimīgu snaušanu vestibila palmu ielokā. Jutos sapīcis, kad māte man aizliedza pirms seansa izpētīt istabu, lai atrastu paslēptas auklas vai viltotu ektoplazmu. Es tomēr pamanījos pastāstīt misis Hedokai par savu grāmatu, jo domāju - viņu kā īstu mediju tas interesēs. Skatiens, ar kādu viņa mani apveltīja, ne mazākajā mērā nebija labvēlīgs.
Mēs sasēdāmies aplī, sadevāmies rokās un seanss sākās - diezgan neveiksmīgi, jo, tiklīdz bija izdzēsta gaisma, Prū izgrūda griezīgu spiedzienu un pielēca no krēsla.