Muļķošanos, - viņa teica, ar savām zilajām, izvalbītajām acīm blenzdama uz māti. - Jūsiedrošinātiestonosauktparmuļ-
košanos…? Vaaaahha.
>
Šis bija viens no retajiem brīžiem, kad tiku redzējis māti no tiesas pārskaitušos. Viņa piecēlās kājās un sabozusies izslējās visā savā četras pēdas un trīs ar pusi collas garajā augumā [5] .
Šarlatāne, - viņa nežēlīgi paziņoja misis Hedokai. - Es teicu, ka tās ir muļķības, un tās ir muļķības. Es nepieļaušu, ka manu ģimeni ievelk šādās mahinācijās. Nāc, Margo, nāc, Dže- rij, nāc, Prū. Mēs ejam prom.
Mēs bijām tik ļoti pārsteigti par šo mūsu citkārt tik rāmās mātes apņēmības demonstrējumu, ka paklausīgi sekojām viņai ārā no istabas, atstājot saniknoto misis Hedoku un viņas mācekļus.
Tiklīdz bijām nonākuši savas istabas patvērumā, Margo izplūda asarās.
Tu visu esi sabojājusi. Tu visu esi sabojājusi! - viņa dvesa, lauzīdama rokas. - Misis Hedoka ar mums nekad vairs nerunās.
Kāda laime, - māte nežēlīgi paziņoja, liedama trīcošās un joprojām satriektās Prū glāzē brendiju.
Vai jūs labi pavadījāt laiku? - jautāja tante Fena, pēkšņi pamodusies un caur brillēm mums uzsmaidīdama.