Ja es nebūtu laikus pielēkusi kājās, - Prū teica, - tas būtu iekampies manā jūga vēnā.
Nekas nav labāks par galošām, tā mans tēvs teica, - tante Fena stāstīja.
Es nebraukšu atpakaļ uz Korfu. Nebraukšu! Nebraukšu!
Tu darīsi, ko es tev teikšu.
Tas tik ļaunprātīgi apvijās ap manu kaklu.
- Viņš nekad neatzina gumijas zābakus, jo teica, ka tie sadzenot asinis galvā.
Es vairs neklausījos. Visa mana būtne plūda pāri sajūsmā. Mēs dodamies atpakaļ uz Korfu. Mēs pametam putekļaino, bezdvēselisko, absurdo Londonu. Mēs atgriežamies pie apburošajām olīvu birzīm un zilās jūras, pie siltuma un mūsu draugu smiekliem, pie garajām, laimīgajām un vieglajām dienām.
Otrā daļa
peRaMa
Tur aug lieli koki, kas dod vēsu ēnu
Bumbieri granātāboli, lieli āboli, kā meduas saldas vīģes un plaukstošas olīvas,kas vienmēr augļus nes ziemu un vasaru allaž lapu rotā.bet rietenis liek vieniem augļiem dzimt un citiem gatavoties pēc bumbiera nāk bumbieris un ābols pēc ābola
* ^ *
kristības
Korfu atrodas patālu no Albānijas un Grieķijas piekrastes un atgādina garu, līku, rūsas sagrauztu austrumnieku zobenu.
* Zobena spals ir salas kalnainais apvidus, kura lielākā daļa ir neauglīga un akmeņaina, ar augstām klintīm, ko aplido strazdi, zili kā vara vitriols, un lielie piekūni.