Tomēr šā kalnainā apvidus ielejās, kur no sarkanajām un zeltainajām klintīm bagātīgi plūst ūdens, sastopami mandeļu un valriekstu koku meži, kas dod tik vēsu ēnu kā akas dzelme, biezas šķēpiem līdzīgu ciprešu audzes un vīģes koki ar sudrabainiem stumbriem un tik lielām lapām kā paplātes. Zobena asmens ir veidots no zaļgan- sudrabainām gigantisku olīvkoku audzēm - kā gāgas dūnu mākoņiem; pastāv uzskats, ka daži no kokiem ir vairāk nekā piecsimt gadu veci; ikviena kumpais, gluži kā artrīta sakropļotais stumbrs ir savā ziņā unikāli veidots un klāts ar tūkstošiem iedobumu kā pumeks. Tuvāk zobena smailei parādās Lefkimi ar smilšu kāpām, kas mirgo tik spoži, ka acis žilbst, un lieliem sāls purvājiem, ko rotā veseli akri bambusu, kas čīkst, šalc un slepus sačukstas cits ar citu.
Manā izpratnē atgriezties Korfu nozīmēja atgriezties mājās. Mēs bijām te ieradušies pirms gada vai diviem un ātri vien
iekārtojušies spilgtā zemeņkrāsas mājā ar zaļiem, taisnstūrainiem slēģiem. Katedrālei līdzīgā olīvu birzī, kas stiepās lejup uz jūru, šī villa bija pieplakusi zemei, un to ieskāva dārziņš mutautiņa lielumā ar Viktorijas laikmetā tik ļoti iecienītajām ģeometriskas formas puķudobēm; visu īpašumu aizsargāja augsts, biezs fuksiju dzīvžogs, kurā noslēpumaini čabinājās putni.