Es atnesu jūsu pasts, misis Darels, - viņš teica mātei un tad iesāņus uzrunāja mani, - labrīt, māster Džerijs.
Savā nevainībā nodomājis, ka Spiro šis jaunais mīlulis iepriecinās tikpat karsti kā mani, es pagrūdu viņam zem deguna ievārījuma burku un mudināju pamielot acis. Viņš uzmeta vienu īsu skatienu simtkājim, kas riņķoja burkas dibenā kā uzvelkamais vilcieniņš, nosvieda pastu uz grīdas un steigšus atkāpās aiz virtuves galda.
Dies, māster Džerijs! - viņš aizsmacis iesaucās. - Ko tu dara ar to turs?
Apmulsis par šādu reakciju, es paskaidroju, ka tas ir tikai simtkājis.
Tie bandubērns ir indīgi, misis Darels, - Spiro dedzīgi apgalvoja mātei. - Dievvārds, māsters Džerijs nevajadzētu ar tiem spēlēties.
Nu, laikam nevajadzētu gan, - māte nedroši atteica. - Bet viņu tas viss tik ļoti interesē. Nes simtkāji ārā, mīļais, lai Spiro to vairs neredz.
Nerādās man acīs, - es dzirdēju Spiro sakām, dodamies prom ar dārgo burku rokās. - Dievvārds, misis Darels, tīri bail, ko tas puika atrods.
Man izdevās ienest simtkāji istabā, nesatiekot nevienu citu ģimenes locekli, un es to iemitināju mazā bļodiņā, kas bija gaumīgi izrotāta ar sūnām un koka mizas gabaliņiem.