Chevalier Rioms bija Overnas kadets, Lozenas hercoga radinieks, kas 1715. gadā ieradās Parīzē meklēt laimi un kas to atrada Luksem- burgā. Mušī kundze, kuras mīļākais viņš bija, iepazīstināja to ar princesi, un viņš nekavējās ietekmēt viņu tāpat, kā to pirms piecdesmit gadiem darīja krusttēvs Lozenas hercogs ar karalisko princesi. Drīz vien viņu izsludināja par oficiālu mīļāko, neievērojot viņa priekšteča Lahē protestus, kuru pēc tam aizsūtīja par sūtniecības atašeju uz Dāniju.
Hercogienei Berī tātad bija tikai divi mīļākie, un jāatzīst, ka tajos laikos šādu princesi varēja uzskatīt par īsti tikumīgu: Lahē viņa nekad neatzina par savu mīļāko, bet Riomu izsludināja par tādu pilnīgi atklāti. Tas nu tiešām nebija pietiekams iemesls vajāt nabaga princesi. Bet nav jāaizmirst, ka šiem uzbrukumiem bija citi iemesli, par ko minēts ne tikai
Sensimona rakstos, bet visās tā laika vēsturēs, un proti: šī liktenīgā pro- menāde pa Parīzi ar cimbolēm un taurēm, šis nelaimīgais tronis ar trim pakāpieniem, kurā sēdēdama viņa bija pieņēmusi Venēcijas sūtni, beidzot šī pārspīlētā prasība — lai pēc tam, kad viņai ir jau gvardes rota, ierīkotu vēl speciālu ložu operā.
Bet ne šā vispārējā sašutuma dēļ, ko radīja pati princese, Orleānas hercogs noskaitās uz savu meitu.