Tiešām, dienu pirms tam, kad norisinājās aprakstītie notikumi, Rioms, visiem redzot, atstāja Luksemburgu, un pats Dibuā paziņoja Orleānas hercogam, ka jaunais gubernators ar savām karietēm pulkstens deviņos no rīta devies ceļā uz Konjaku.
Visu šo notikumu laikā Orleānas hercogs nebija ticies ar meitu. Un, runājot par to, ka dusmās vajadzētu pārtraukt ar meitu visas attiecības, viņš patiesībā gribēja lūgt viņai piedošanu un nevis meklēt strīdu.
Šī šķietamā noteiktība nevarēja apmulsināt Dibuā, kas labi pazina hercogu. Bet Rioms bija ceļā uz Konjaku, un tas bija viss, ko Dibuā vēlējās. Rioma prombūtnes laikā Dibuā cerēja iepazīstināt princesi ar kādu jaunu ministrijas sekretāru vai gvardu leitnantu, kas izdzēstu no viņas sirds atmiņas par Riomu. Pēc tam Rioms saņemtu pavēli piebiedroties maršala Bervina armijai Spānijā, un par viņu nebūtu vairs jārunā, tāpat kā par Lahē Dānijā.
Tas varbūt no morāles viedokļa nebija sevišķi veiksmīgs projekts, bet vismaz tas bija ļoti loģisks. Vai ministrs iepazīstināja ar šo plānu arī savu šefu, to mēs nezinām.
Kariete apstājās pie Luksemburgas, kas bija apgaismota kā vienmēr. Hercogs izkāpa un savā parastajā straujajā gaitā devās augšup pa kāpnēm.