—   Ciet klusu, dēmon! — viņu apsauca reģents.

—   Bez tam, monseigneur, — turpināja Dibuā, — hercogienes Berī mīlas dēkas, par kurām tik skaļi klaigāja Sensulpisas abats, sāka izvērsties skaļākas nekā būtu vēlams. Tas bija publisks skandāls, bet to apklusinās šis slepenās laulības, par kurām rit runās visa Parīze. Nevienam nebūs vairs nekā ko teikt, un jums vismazāk. Jūsu ģimene, monseigneur, no­teikti labojas.

Orleānas hercogs izgrūda kādu drausmīgu lāstu. Dibuā atbildēja ar zobgalību, ko būtu apskaudis pats Mefistofelis.

—    Klusu, jūs tur! — uzsauca sargs, kas nepazina trokšņotājus un vēlējās, lai jaunajam pārim neietu zudumā neviens vārds no garīdznieka dievbijīgā sprediķa.

—    Cietiet klusu, monseigneurl — atkārtoja Dibuā. — Jūs taču traucējat ceremonijai!

—   Tu redzēsi: ja mēs nestāvēsim klusu, viņa liks izsviest mūs laukā, — noteica hercogs.

—   Klusu, es saku! — atkārtoja sargs, uzsizdams ar savu alebardu uz baznīcas klona, bet hercogiene Berī aizsūtīja Mušī kungu uzzināt, kas tur trokšņo.

Mušī kungs paklausīja princeses pavēlei. Ieraudzījis tumsā divus cil­vēkus, kas, kā likās, slēpās, viņš paceltu galvu un drošiem soļiem piegāja pie laulību ceremonijas traucētājiem.