Luka Lukičs. Lai dievs nevienam nedod kalpot izglītības lietai! Vienās bailēs jādzīvo: katrs te bāž savu degunu, katram gribas parādīt, ka ari viņš gudrs cilvēks.

Pilsētas priekšnieks. Viss vēl nebūtu nekas, — bet tas nolādētais incognito! Piepeši ienāks: «Ā, jūs te, putniņi! Bet kurš te,» sacīs, «kurš te tas tiesnesis?» — «Ļapkins-Tjapkins.» — «Ā, lai panāk šurp Ļapkins-Tjapkins! Un kurš patversmju aizgādnis?» — «Zemļaņika.» — «Ā, lai nāk šurp Zemļaņika!» Lūk, tas ir nelāgi!

OTRAIS SKATS

Tie paši un pastmeistars.

Pastmeistars. Sakiet, kungi, kas par lietu — kāds ierēdnis braucot?

Pilsētas priekšnieks. Vai tad jūs neesat dzirdējuši?

Pastmeistars. No Pētera Ivanoviča Bobčinska dzirdēju. Viņš tikko bija pie manis pastkantorī.

Pilsētas priekšnieks. Nu, ko jūs par to domājat?

Pastmeistars. Ko es domāju? — karš ar turkiem būs.

Amoss Fjodorovičs. Taisni kā es! Es arī tā domāju.

Pilsētas priekšnieks. Jā, abi šaujat garām!

Pastmeistars. Kad es jums saku, karš ar turkiem. Tur atkal francūzis kūda.

Pilsētas priekšnieks. Kas par karu ar turkiem? Mums pašiem klāsies slikti, ne turkiem. Tas jau zināms: man ir vēstule .

Pastmeistars. A… ja tā, tad nu gan kara ar turkiem nebūs.

Pilsētas priekšnieks. Nu kā tad, ko jūs, Ivan Koizmič?