Pilsētas priekšnieks. Nu, tagad tādām lietām nav laika. Tad esat gan tik laipns, Ivan Kuzmič: ja gadās kāda sūdzība vai norādījums, bez kavēšanās aizturiet.
Pastmeistars. Ar lielāko patiku.
Amoss Fjodorovičs. Palūkojiet tik, gan jūs kādreiz dabūsiet par to.
Pastmeistars. Ak tu tētiņ!
Pilsētas priekšnieks. Nekas, nekas. Cita lieta, ja jūs no tā ko palaistu atklātībā, bet tas taču paliek pašu mājās.
Amoss Fjodorovičs. Jā, nejēdzīga būšana ievārās. Un jāatzīstas, es nācu pie jums, Anton Antonovič, piesolīt kucīti. Miesīga māsa tam šunelim, kuru jūs pazīstat. Jūs taču esat dzirdējuši, ka Ceptovičs ar Varchovinski tiesājās, bet man tas par laimi, varu dzenāt zaķus ij pa viena, ij otra laukiem.
Pilsētas priekšnieks. Ak kungs, lieciet mani tagad mierā ar saviem zaķiem; man tas nolādētais incognito iestrēdzis galvā! Tā tik vien gaidi, pavērsies durvis — un caps …
TREŠAIS SKATS
Tie paši, Bobčinskis un Dobčinskis (abi ienāk aizelsušies).
Bobčinskis. Ārkārtīgs notikums!
Dobčinskis. Negaidītas ziņas!
Visi. Kas, kas tad?
Dobčinskis. Neparedzēta lieta: nonākam viesnīcā…