Pilsētas priekšnieks. Jo labāk: jaunu drīzāk var izmanīt. Bīstams ir vecs velns, bet jaunam, — kas iekšā, tas uz āru. Jūs, kungi, sagatavojieties katrs savā vietā, bet es došos pats, un, varbūt ar Pēteri Ivanoviču, privāti, pastaigādamies, palūkoties, vai iebraucējiem pie mums nav jāpiedzīvo nepatikšanas. Ei Svistunov!
Svistunovs. Ko vēlaties?
Pilsētas priekšnieks. Aizej tūliņ pie pristava; jeb nē, tu man esi vajadzīgs. Pasaki tur kādam, lai, cik ātri iespējams, atved pristavu, un pats nāc šurp.
(Svistunous steigšus aizskrien.)
Artemijs F i 1 i p o v i č s. Iesim, iesim, Amos Fjodorovič! Patiešām var uzbrukt nelaime.
Amoss Fjodorovičs. No kā nu jums jābaidās? Samauc slimniekiem tīras cepures, citu jau neko nesameklēs.
Artemijs F i 1 i p o v i č s. Ko nu cepures! Pavēlēts slimniekiem dot auzu putru, bet man pa visiem koridoriem tāda kāpostu smaka, ka elpu rauj ciet.
Amoss Fjodorovičs. Es šajā ziņā gan esmu bez bēdu. Patiešām, kas tad līdīs apriņķa tiesā? Un, ja arī ielūkosies kādā papīrā, otru vairs rokā neņems. Es pats jau piecpadsmito gadu sēžu tiesneša krēslā, bet, kā tik ieskatos kādā sūdzības rakstā — ē! tik ar roku atmetu! Pats Zālamans neizspriedīs, kas tur taisnība, kas netaisnība.
(Tiesnesis, patversmju aizgādnis, skotu pārraugs un pastmeistars iet, durvīs sagrūzdamies ar policistu.)
CETURTAIS SKATS
Pilsētas priekšnieks, Bobčinskis, Dobčinskis un Svistunovs.