paltrakiem jau glabā… Lai katrs ņem rokā pa ielai… velns lai parauj, pa ielai, — pa slotai! Lai noslauka to ielu, kas ved uz traktieri, bet tik lai noslauka… Dzirdi! Bet pielūko: tu! tu! es tevi pazīstu: tu tur brāļojies, bet sudraba karotītes zodz un bāz aiz zābaku stulmiem, — pielūko, man ausis ir dzirdīgas! … Ko tu esi izdarījis ar tirgotāju Cerņajevu — a? Viņš dod tev divas aršinas tūka mundierim, bet tu paņem visu gabalu. Pielūko! pēc čina tev nav tiesības tik daudz ņemt! Ej!

PIEKTAIS SKATS

Tie paši un pristavs.

Pilsētas priekšnieks. Nu, Stepan Iļjič! Dieva dēļ, sakiet, kur tad jūs bijāt tā nozuduši? Kas tā par būšanu! Pristavs. Tepat aiz vārtiem jau biju!

Pilsētas priekšnieks. Nu klausieties, Stepan Iļjič! No Pēterburgas atbraucis ierēdnis. Ko jūs esat izrīkojuši?

Pristavs. Visu, ko pavēlējāt. Iecirkņa uzraugu Pugovicinu ar desmitniekiem' aizsūtīju trotuārus notīrīt.

Pilsētas priekšnieks. Bet kur Deržimorda?

Pristavs. Deržimorda aizbrauca ugunsgrēku dzēst.

Pilsētas priekšnieks. Prochorovs — piedzēries?

Pristavs. Piedzēries.

Pilsētas priekšnieks. Kā tad jūs to pieļāvāt?

Pristavs. Dievs viņu zina. Vakardien aiz pilsētas bij izcēlusies plūkšanās, — aizbrauca turp kārtību nodibināt, bet pārradās mājās pie­dzēries.

Pilsētas priekšnieks. Klausieties, jūs man izdariet, lūk, šito: iecirkņa uzraugs Pugovicins … tas ir liela auguma, lai viņš labierī­cības dēļ stāv uz tilta.