Es zinu, jūs mīlat medības, bet tomēr labāk pagaidām noņemiet to pātagu, pēc, kad revidents būs aizbraucis, manis dēļ varat atkal izkārt. Un tad tas jūsu piesēdētājs… zināms, savu lietu viņš prot, bet no viņa nāk tāda smaka, it kā tikko no degvīna tecinātavas būtu iznācis, — tas ari nav labi. To jums sen gribēju sacīt, bet neatceros, kāpēc neiznāca. Ja tā smaka, kā pats apgalvo, viņam tiešām no dabas, tad tur var līdzēt: ieteikt, lai viņš saēdas sīpolus, ķiplokus vai ko citu. Kristijans Ivanovičs šajā gadījumā var palīdzēt ar dažādiem medika­mentiem.

Kristi jans Ivanovičs (nodūc atkal to pašu skaņu).

Amoss Fjodorovičs. Nē, to nav iespējams izdzīt: viņš saka, ka bērnībā aukle viņu piedauzījusi un no tā laika viņš sācis drusku pēc degvīna smirdēt.

Pilsētas priekšnieks. Nu, es jums tikai aizrādīju. Par iekšē­jiem rīkojumiem un par to, ko Andrejs Ivanovičs savā vēstulē sauc par grēciņiem, es neko nevaru sacīt. Un savādi arī runāt: nav tāda cilvēka, kam nebūtu kaut kādu grēku. To jau pats dievs tā nolicis, un volterianieši velti mēģina to apstrīdēt.

Amoss Fjodorovičs. Bet ko jūs, Anton Antonovič, saucat par grēciņiem? Visi grēciņi nav vienādi. Es visiem atklāti saku, ka ņemu kukuļus, — bet kādus kukuļus? — tikai medību kucēnus. Tā ir pavisam cita lieta.

Pilsētas priekšnieks. Nu, kucēni vai kas — kukuļi paliek kukuļi.