Un tā, lūk, Vācija ir pavisam citāda zeme nekā Francija un arī paražas tur ir citādas.
Francijā dāvanas tiek izdalītas Jaungada dienā, tā kā daudzi vēlētos, ka Jaunais gads vienmēr sāktos 2.janvārī, bet Vācijā cits citu apdāvina 24.decembrī, tas ir, Ziemassvētku vakarā. Vēl vairāk, otrpus Reinas šī apdāvināšana notiek visai oriģināli: zālē tiek ienests liels koks, ko parasti novieto uz kāda galda; bērniem domātās dāvanas piekar pie šā koka zariem, un tās, ko nav iespējams piekārt, noliek uz šā galda. Tad bērniem iestāsta, ka tas ir labais mīļais Jēzuliņš, kas viņiem sūta šīs dāvanas, kuras tas saņēmis no trim austrumzemju gudrajiem, un tas ir tik pa pusei samelots, jo jūs jau zināt, ka visas šīs pasaules mantas mums nāk no Jēzus.
Man nemaz nevajadzēs jums lieki teikt, ka starp visiem laimīgajiem Nirnbergas bērniem, tas ir, starp tiem, kuri uz Ziemassvētkiem saņēma visvairāk skaistu rotaļlietiņu, pirmā vietā bija minami prezidenta Zilberhausa bērni, tāpēc ka, neskaitot viņu tēvu un māti, kas tos dievināja, viņiem vēl bija krusttēvs, kurš abus tik pat ļoti mīlēja un kuru tie sauca par krusttēvu Droselmeijeru.