Te nu man jums dažos vārdos jāapraksta šī ievērības cienīgā persona, kas Nirnbergā ieņēma gandrīz vai tikpat redzamu vietu kā pats prezidents Zilberhauss.

Medicīnas konsultants, krusttēvs Droselmeijers patiesi nevarēja saukties par skaistuli. Tas bija piecas pēdas astoņas collas garš, sausnējs cilvēks, kas vienmēr gāja stipri salīcis, tā kā, ja tam nokrita zemē mutautiņš, viņš, neskatoties uz savām garajām kājām, varēja to pacelt gandrīz vai nepieliecies. Viņa seja bija krunkaina kā rožābols, kuru skārusi pirmā rudens salna. Labās acs vietā tam bija uzlipināts liels, melns plāksteris; viņam bija gluži kaila galva un tāpēc viņš nēsāja kuplu cirtainu parūku, kas bija viņa paša asprātīgs izgudrojums un šīs ievērojamās galvas segas dēļ tam nācās cepuri nēsāt padusē.

Viņa atlikusī acs bija dzīva un spridzīga un likās netik vien pildīja savu, bet arī savas neesošās biedrenes pienākumus, tik veikli tā apskrēja apkārt istabai, ar kuras sīkumiem krusttēvs Droselmeijers gribēja iepazīties vienā acu uzmetienā, vai atkal tā cieši ieurbās cilvēkos, kuru visapslēptākās domas viņš gribēja izpētīt.

Un tā, lūk, krusttēvs Droselmeijers, kurš, kā mēs jau teicām, bija medicīnas konsultants, tai vietā, lai kā viss vairums viņa amatu brāļu nodarbotos