Centība, ar kādu pārējie kovboji, izņemot Kalvinu Ter- menu, piedāvāja savus pakalpojumus mis Stokvelai, no- rādija, ka viņiem daudz patīkamāks brauciens uz Rijsonu, nekā Enoka darba plāns.
«Dieva dēļ,» viņa smiedamās vairījās, «es taču nevaru jūs visus likt lietā! Tikai viens man var pakalpot, bet ja nevarat vienoties, tad lai izšķir loze.»
Bet tie negribēja par to ne dzirdēt. Bezgalīgās debatēs katrs pierādīja, ka vienīgi viņš ir vispiemērotākais mis Stokvelas uzdevuma izpildīšanai. Neviens negribēja atteikties no šī brauciena. Viņi visi tik stūrgalvīgi aizstāvēja katrs savu viedokli, ka Mērija jau sāka baiļoties, vai nebūs jāpieredz izskaidrošanās savādākā veidā. Tādas te notika gandrīz katru dienu, pat stundu, bet tad Serdžs Termens, Vesa brālis, negaidot iejautājās:
«Sakiet, mis, vai jūsu māsa prot dejot?»
Šis, saulē iedegušā, blondā milža, ar iekaisušiem plakstiem un asajā vējā sasprēgājušajām lūpām, izteiktais jautājums, uz brīdi novirzīja citu uzmanību no jau tuvās ķildas. Proti, Serdžs bija labākais dejotājs no visiem Ter- meniem.
Mērijai bija jāsmejas.
«Domāju gan, ka viņa būs iemācījusies dejot,» tā atbildēja. Viņai ienāca prātā izmantot Džordžijas ierašanos, lai reiz atmaksātu jaunekļiem par nevainīgajiem jokiem, ko tie jau vairākkārt ar viņu bija izspēlējuši.