Brīdi valdīja klusums, līdz beidzot kāds ieminējās:
«Viņa neizskatās jums visai līdzīga, mis Mērij.»
«Zināma līdzība tomēr manāma,» Serdžs iebilda.
«Vai tā tiešām ir jūsu māsa?» Enoks domīgi jautāja. «Man liekas, ka jūs kādreiz rādījāt man citu attēlu…»
«Katrā ziņā viņa ir ļoti jauka dāma labākajos gados,» Pens Hendle Amess to pārtrauca un aizgriezās.
Arī pārējie garām sejām sekoja tā piemēram, atbalstījās pret staļļa sienu un sāka tīt cigareti. Enoks smīnot uz tiem nolūkojās.
«Domāju, ka jūs visi gribēsiet nākt man palīgā izdzīt svešos lopus no mūsu ganībām?» viņš ironiski jautāja, pārāk labi pazīdams savus ļaudis.
«Katrā ziņā bez manis un Boida tu neko nepaveiksi,» Serdžs teica.
Boids Termens piekrītot pamāja ar galvu.
«Tā kā Saundera jaunais boss tik un tā mūs neieredz, Enoks darīs gudri, ja nepaļausies tikai uz jums vien,» trešais iesaucās.
«Diemžēl par mani nav ko runāt,» Pens Handle Amess teica, jo Mērija viņu pašlaik uzlūkoja. «Jūs taču atceraties, ko teicāt, kad atvedu jūs mājās no skolas?»
«Atceros,» viņa atteica. «Auto vadīšana nav jūsu stiprā puse.»