Kāpj varoņdēli trīsdesmit;

Tur princis cēls ar vienu žestu

Prot bargu caru valgos siet;

Tur augstu gaisos, burvja nestu,

Redz spēkoni, kad mēness riet;

Vēl pāri mežiem viņus vied;

Skumst ķēniņmeita ieslodzīta,

Tai kalpo vilks un zvēru svīta;

Uz slotas raganu tur redz,

Tai piesta līdzi pati lec;

Tur Kaščejs kalst, pie zelta stāvot;

Tur . .. Krievuzemes elpa strāvo!

Es biju pats tur arīdzan,

Kur jūras malā ozols šalko.

Tur, dzerot salda medus malku,

Tās teiksmas runcis teica man;

No daudzām atceros vēl vienu —

Tai šķetināšu pavedienu .. .

PIRMAIS DZIEDĀJUMS

Sen pagajušo dienu zaigs,

Vissirmās senatnības teikas.

Gaišs Vladimiram tēva vaigs,

Viņš dižu dēlu pulkā sveikas

Ar draugiem dziru zālē sauc;

Viņš meitai jaunākai, ko saudz,

Ar kņazu Ruslanu svin kāzas —

Un medu dzer no smagas glāzes,

Jo līksmei viss šai dienā ļauts.

Bez steigas paēst, krietni mielot

Bij senču tikums; apkārt laist

Bez steigas mēdza kausu lielo,

Kur alus virmo, vīni kaist.

Kauss līksmu prieku sirdīs šļāca,

Pār malām putas plūda tam,

Kad dzēriendevējs svinīgs nāca

Un zemu liecās ciemiņam.