Nepemusa tomahauks dod triecienus neredzamiem ienaidniekiem. Karavīram ir trāpīga roka, muskuļi cieti kā lāča ilkņi. Katrs tomahauka cirtiens ir Nāves dziesma ienaidniekam. Aizvien augstāk uzlido karavīru dziesma:
Manitu, Manitu,
Dod jel tiem lāča spēku,
Lai drosmi tie aizgūst no negantā vilka
Un vīrišķību no brāļa lūša …
Šodien ir Aiziešanas diena — svētki, kad mazos zēnus nodod Dabas skolā.
Tāpēc, kad dziesma pēkšņi apklust un dejas ritms
kļūst gausāks, Nepernuss dodas uz cilts virsaiša Leoo- karko-ono-ma — Cēlā Ērgļa tipi. Nepernuss zogas — drīz pasper dažus soļus, drīz apstājas. Rau, viņš paceļ tomahauku virs galvas un, dejodams uz vietas, ieklausās skaņās tipi iekšpusē-
Tūliņ viņam pakaļ virzās karavīru loks, starp tiem arī Rūgtā Oga. Nepernuss nostājies pie tipi ieejas. Taču divi karavīri ar spalvām rotātiem šķēpiem iznāk priekšā un aizšķērso viņam ceļu. Nepernuss atkal un atkal lūko izlauzties līdz tipi ieejai, taču ikreiz viņa priekšā krustojas karavīru šķēpi un Nepernuss atkāpjas.
Piecas reizes krustojās šķēpi, un tikpat daudz reižu Nepernuss atkāpās. Tas nozīmēja, ka puisēnam, pēc kura viņš atnācis, ir apritējuši pieci gadi un tam pienācis laiks sākt dzīvi starp karavīriem, mācīties viņu gudrības, iepazīt cilts un biezokņa likumus.