Bet ko tur daudz runāt? … Tūliņ jūs paši izlasīsiet satraucošo, kaut arī neticamo, tomēr patieso, vēl vairāk — dokumentāro stāstu par drosmīgo ševanēzu cilti, stāstu, ko uzrakstījis šās cilts dēls Sat-Oks. Šo stāstu sauc «Sāļo Klinšu zeme». Un tas ir tikpat apbrīnojams kā stāsta autora dzīves ceļš.
1905. gadā, kad cīņā pret carisko iekārtu kopā ar krievu strādniekiem, zemniekiem un studentiem kaujā par tautu brīvību devās arī Ukrainas, Gruzijas un Polijas revolucionāri, divdesmit astoņus gadus vecā poliete Staņislava Suplatoviča, cēlu jūtu mudināta, kļuva par aktīvu atbrīvošanās kustības dalībnieci. Taču, kā zināms, pirmais Krievijas revolūcijas «ģenerālmēģinājums» tolaik beidzās ar carisma uzvaru. Kopā ar saviem cīņas un domubiedriem par revolucionāro darbību smagi cieta arī Suplatoviča. Viņu sagrāba cara policija. Suplatoviču izsūtīja uz Čukču pussalu, visattālāko Krievijas impērijas nostūri. Viņai, jaunai, dzīvē nenorūdītai, vientuļai, nepieredzējušai sievietei, šāda izsūtīšana līdzinājās nāves spriedumam. Viņa faktiski bija nolemta bojā ejai nabadzībā un trūkumā, no sala un cingas.
Taču drosmīgā revolucionāre nepadevās.