— Rīt! — Un, drošs paliek drošs, piebilda: — Tu esi interesanta. Bet kāpēc tu pašā sākumā teici
ha!»? Ko nozīmē «Ha!»? Vai kaut ko speciālu? biedres zieds sašūpojās, un Spāre pasmaidīja.
— Noteikti. Pavisam noteikti kaut ko speciālu.
— Es tevi saukšu par Ha-Spāri, — ierosināja Zvirbulēns.
Spāre mirkli padomāja un, tā kā viņai vēl nebija iša vārda, sacīja:
— Esmu ar mieru, Sarežģītais Zvirbulēn.
ZVIRBULĒNS SATIEK HA-SPĀRI OTRREIZ
— Kas nu būs! — iesaucās Zvirbulēns, iekļuvis spārnoto Skudru mākonī.
Visu pēcpusdienu viņš bija viesojies pie Zaļās Vārnas cās kļavas dobumā un tagad atgriezās mājup.
— Ko tu jauc mūsu rindas? — piktojās Spārnotās Skudras.
— Jūs pašas kaut ko jaucat, — lika pretī Zvirbulēns, aplipdams skudru ķermeņiem. — Nevis es jums, bet jūs man traucējat. Lidojiet savu ceļu, citādi — ka uzknābšu!
Skudras ļoti uzbudinājās un sacīja Zvirbulēnam:
.— Mēs, kā vienmēr šajā stundā un vietā, dodamies uz savām mītnēm, un tu ne no šā, ne no tā ņem un jauc mūsu rindas. Lido vien savu ceļu, citādi tev klāsies plāni! Visas mūs neapknābāsi.
Zvirbulēnam bija ļoti nepaspārnīgi lidot aplipušam ar skudrām, tādēļ viņš sacīja: