Deins sveicināja.
— Kravas uzrauga palīgs Torsons ieradies uz kuģa, ser! — viņš enerģiski noskaldīja, kā bija mācīts Birojā, un nolika uz galda žetonu. Bet viņa jaunais priekšnieks pat nepakustējās.
— Torsons… — nodunēja dobjš bass, kas šķita nākam nevis no platajām krūtīm, bet no dziļas mucas pašām dzīlēm. — Pirmais reiss?
— Ja, ser.
Runcis piemiedza aci un nožāvājās, bet Van Raiks joprojām vērās Deinā ar vērtējošu skatienu. Un tad …
— Labāk paziņojiet par savu ierašanos kapteinim un pierakstieties.
Tas arī bija viss. Nedaudz samulsis, Deins kāpa augšā uz vadības sekciju. Šaurajā gaitenī viņš piespiedās pie sienas, lai palaistu garām kādu virsnieku, kas steidzīgā soli nāca viņam no muguras. Tas bija tas pats inženieris sakarnieks, kurš bija pusdienojis kopā ar Ripu un Kamilu.
— Jauniņais? — tas bija vienīgais vārds, ko viņš izmeta līdzīgi impulsam sakaru aparatūrā.
— Jā, ser. Man jāpierakstās …
— Kapteiņa kabīne klāju augstāk, — un sakarnieks nozuda.
Deins nesteidzīgi sekoja viņam. Tiesa, «Karaliene» nebija nekāds kosmosa ceļu gigants, un tai, bez šaubām, trūka tā komforta un lieliskās apdares, ar kādu lepojās kompāniju kuģi.