Krava, kas «Karalienei» bija jānogādā uz Naksosu, jau bija iekrauta. Ejot garām tilpnei, Deins redzēja, ka lūkas ir aizplombētas. Tātad šajā ostā viņam dienesta pienākumu vairs nebija. Atlikušo brīvo laiku varēja izmantot, lai iepazītos ar nelielo kabīni, kuru viņam bija ierādījis Rips Senons, un iekravāt skapīti nedaudzās mantas.

Birojā Deinam bija tikai piekaramā gulta un ska­pītis, tāpēc šī telpa viņam likās ērta un plaša. Kad atskanēja signāls piesprādzēties un sagatavoties startam, viņš jau bija pilnīgi atguvis dzīvesprieku, ko Arturs Sendss viņam bija draudējis atņemt.

Viņi jau atradās kosmosā, kad Deins iepazinās ar pārējiem apkalpes locekļiem. Bez kapteiņa Dželiko vadības sekcijā uzturējās arī Stīns Vilkokss, kalsns skots, nedaudz pāri trīsdesmitiem, kurš pirms pārie­šanas uz Tirdzniecības floti bija kalpojis Galaktikas Inspicēšanas dienestā un tagad bija astrogators. Sajā sekcijā ietilpa arī inženieris sakarnieks marsietis Tans Ja un Rips — astrogatora palīgs.

Dzinēju sekcija arī bija tikpat daudz cilvēku. Priekšnieks tur bija Johans Stocs, kluss, jauns vī­rietis, kurš acīmredzot neinteresējās ne par ko citu, kā vien par saviem dzinējiem (no skopās informā­cijas, ko Deins bija saņēmis no Ripa, viņš uzzināja, ka Stocs ir savā ziņā ģeniāls mehāniķis un būtu va­rējis sameklēt labāku vietu nekā uz novecojušās «Karalienes», bet izšķīries palikt un, pieņemt tās iz­aicinājumu).