Psihologs nebija nekas vairāk kā kaste, masīvs metāla kubs — vismaz tāds tas likās absolventiem. «Būtu daudz vieglāk gaidīt,» Deins prātoja, «ja varētu redzēt sarežģītos procesus šajā kastē, vērot, kā mašīna novērtē, salīdzina un kombinē līnijas un robiņus žetonos, līdz atrod kādu kuģi ostā, kam vajadzīgs apkalpes loceklis.»
Ilgajos cejojumos, kuros zvaigžņu kuģos ieslodzītajām nelielajām apkalpēm nebija gandrīz nekādu iespēju atpūsties vai izklaidēties, agrāk bija risinājušās daudzas šausmīgas traģēdijas, kurām par iemeslu bija nesaskaņas apkalpes locekļu starpā. Vairāki traģiski gadījumi bija minēti arī tirdzniecības vēstures lekcijās Birojā. Tad parādījās Psihologs un ar bezpersonisku objektivitāti sāka norīkot vajadzīgos ļaudis uz vajadzīgajiem kuģiem atbilstoši darba profilam un apkalpes sastāvam, lai viņiem būtu optimāli darba apstākļi un iespējami mazāk savstarpēju nesaskaņu. Birojā neviens viņiem nebija stāstījis, kā darbojas Psihologs, kā tas var atšifrēt zīmes uz žetona. Bet, ja reiz mašīna bija izlēmusi, tad šis lēmums bija galīgs un nepārsūdzams.
To viņiem bija mācījuši, un Deins tam vienmēr bija nešaubīgi ticējis — kā gan tas viss varētu būt nepareizi?