Sīs pārdomas pārtrauca gongs mašīnas iekšienē — bija atgriezies viens no žetoniem, un uz tā virsmas bija parādījusies jauna līnija. Arturs to sagrāba. Brīdi vēlāk viņš triumfējoši iesaucās:
— «Intersolara» «Zvaigžņu skrējējs»! Es zināju, mazulīt, ka tu nepiekrāpsi veco zēnu Arturu! — Viņš tēvišķīgi paplikšķināja pa Psihologa plakano virspusi. — Vai es jums neteicu, ka manā labā viņš pacentīsies?
Rikijs dedzīgi pamāja, bet Hcnlefs uzdrošinājās pat uzsist Arturam pa muguru. Sendss bija brīnumdaris, kuram bija veiksmīgi izdevies kārtējais triks.
Divi nākamie gonga signāli atskanēja gandrīz vienlaikus, un žetoni klikšķēdami viens uz otra iekrita turētājā. Tos izmakšķerēja Rikijs 1111 Henlefs. Rikija sejā bija lasāma vilšanās.
— Marsa—Zemes apvienotā sabiedriba — «Piedzīvojumu meklētājs», — viņš skaļi izlasīja. Deins redzēja, kā dreb viņa pirksti, noglabājot žetonu jostā. Rikijam nebija lemtas tālās zvaigznes un interesanti piedzīvojumi — viņu gaidīja necila vieta pārpildītajā starpplanētu dienestā, kur bija tik maz cerību uz slavu un panākumiem.
— «Kombaina» «Denēba karotājs»! — Henlefa līksmei nebija robežu, un viņš nelikās ne zinis par Rikija vārdiem.
— Sit saujā, ienaidnieki — Arturs smīnēdams pastiepa roku. Ari viņš nepievērsa uzmanību Rikijam,
- it kā līdzšinējais draugs ar Psihologa lēmumu pēkšņi