būtu fiziski izgaisis no viņu vidus. ^ — Se pieci, konkurenti — negaidītā veiksme kā ar roku bija atņēmusi Henlefa parasto iztapīgumu.
«Kombains» bija liela kompānija, pietiekami liela, i lai nu jau divus gadus konkurētu ar «Intersolaru». *> Tā bija nocēlusi saviem konkurentiem no deguna priekšas valdības kontraktu par pasta pārvadājumiem un pratusi iegūt koncesiju uz reisiem kādā planētu sistēmā. Arturs un viņa bijušais līdzskrējējs droši vien nekad vairs nesatiksies kā draugi. Bet pašreiz galvenais bija viņu kopīga veiksme — labās vietas kompānijās.
Deins joprojām gaidīja Psihologa atbildi. Vai tiešām žetons iestrēdzis kaut kur šajā kastē? Varbūt uzmeklēt kādu no administrācijas un apvaicāties, ko darīt? Viņš taču bija pirmais iemetis žetonu, bet tas joprojām neatgriezās. To bija pamanījis arī Arturs…
— Tā, tā, Vikingam kuģīša kā nav, tā nav? Droši vien nav tik vienkārši atrast tādu, kas būtu piemērots tavām retajām dotībām, veco zēn …
«Varbūt tiešām tā ir?» Deins nodomāja. Varbūt - ostā pnofcia uz kura nepieciešams cilvēks
SIgaMas p'l -ztna ' f felftllo ve.l a
ar viņa specialitāti. Vai tas nozīmēja, ka viņam jāpaliek šeit un jāgaida, līdz tāds kuģis ieraļdīsies?
Šķita, ka Arturs lasa viņa domas. Sendsa triumfējošo smaidu nomainīja nicīgs smīns.