Dažas no krīkām, pa kurām mēs ceļojām, bija tikai kādas desmit pēdas platas, un ūdens virsmu pilnīgi apslēpa biezs klājiens lielu krēmkrāsas ūdensrožu ar maigi rožaini ietonētām ziedlapām, kā arī mazu paparžveida ūdensaugu, kas uz slaida stublāja cēla virs ūdens sīkus purpursārtus ziediņus. Kriku krasti bija biezi apauguši ar krūmājiem, un lielo koku nokarenie zari veidoja pāri ūdenim dzīvu tuneli; zari bija apvīti ar garām, plīvojošām, zaļganpelēkas spāņu sūnas bārkstīm un spilgti sārtu un dzeltenu orhideju skupsnām. Ūdens bija tik biezā kārtā noklāts ar ūdensaugiem, ka, sēžot kanoe priekšgalā, varēja iedomāties, ka nedzirdami ceļojat pa ziediem pārpilnu zaļu pļavu, kas maigi viļņojas jūsu kuģa ķīļūdenī. Lieli, melni dzeņi ar koši sarkaniem cekuliem un bālganiem knābjiem skaļi tarkšķināja un pārmetās no koka uz koku, kaldamies ietru- nējušā mizā, un, ja gadījās iztraucēt dumpi, no niedrēm un krīkmalas augāja uzsprāga maza krāsu eksplozija - putns šāvās vertikāli gaisā, ar rožainajām krūtīm uzliesmodams debesīs kā negaidīta raķete.
Es atklāju, ka ciemats izvietojies augstienē, kas faktiski bija sala, jo no visām pusēm atradās pilnīgā kriku šaha galdiņa ielenkumā.