Mani vienmēr apbūris tas, kā dzīvnieki izturas un kā viņi tiek galā ar problēmām. Turpmākajos aprakstos esmu centies attēlot dažas no tām apbrīnojamajām metodēm, ar kādām dzīvnieki sameklē sev partneri, kā tie sevi aizsargā vai kā būvē sev mājokļus.

Neglītam, atbaidošam dzīvniekam, tāpat kā neglītam, atbai­došam cilvēkam, vienmēr piemīt arī zināma pievilcība. Un viena no visatbruņojošākajām parādībām dzīvnieku pasaulē ir pēkšņa saskaršanās ar ļoti neglīta vai atbaidoša radījuma iztu­rēšanos visapburošākajā un valdzinošākajā veidā: spīļaste gluži kā vista attupstas uz sava olu perēkļa un rūpīgi savāc tās vien­kopus, ja esat bijis tik ļaunprātīgs, ka tās izsvaidījis; zirneklis, kas iekutinājis savu mīļoto transā, piesardzības nolūkos ievīsta to zīda pavedienos, lai viņa nepamostos un pēc kopošanās to neaprītu; jūras ūdrs rūpīgi iesien sevi jūraszāļu gultā, lai varē­tu mierīgi gulēt, nebaidoties, ka plūdmaiņas vai straumes to aiznesīs pārāk tālu prom.