Tikko atskanējis šis griezīgais brīdinājums, to uztver pārējie apkārtnes tārtiņi, līdz kamēr liekas - visa pampa džinkst no viņu kliedzieniem. Ikviena dzīva radība nu ir modra un aizdomīga. Priekšā no miruša koka skeleta pēkšņi paceļas spārnos un sāk planēt karstajās zilajās debesīs kaut kas tāds, kas bija izskatījies pēc diviem sakaltušiem zariem: tie ir čimango vanagi ar skaistu baltu un rūsas krāsas apspalvojumu un garām, slaidām kājām. Tas, ko esat noturējis vienkārši par īpaši lielu, saulē izžuvušu zāles puduri, pēkšņi paceļas uz garām, druknām kājām un, kaklu izstiepis, lieliem lēcieniem, locīdamies un līkumodams starp dzelkšņiem, aizsteidzas pāri zālei, un jūs saprotat, ka jūsu zāles kušķis ir bijis mazais nandu, kas pieplacis zemei cerībā, ka paiesiet garām. Tā nu tārtiņi, uzbāzīgi reklamēdami jūsu parādīšanos, palīdzējuši iztrūcināt pārējos pampas iemītniekus un likuši tiem atklāties.
Reizumis jūs šķērsojat lagūnu - mazu, seklu ezeru, ko ieskauj niedru bārkstis un daži panīkuši koki. Te atrodamas resnas, zaļas vardes, kas iztraucētas lec jums virsū atplestām mutēm, izgrūzdamas baismīgas, kurkstošas skaņas.