Lode, triekdamās pret klintsbluķi tiem priekšā, spalgi sīkdama, atsitienā aizlidoja tiem zemu pār galvu. Taijs piegumis trīcēja, bet Abvaks nosmīnēja un centās ar acīm izsekot lodes lidojumam.

— Tās skrien tik ātri, ka nemaz nevar saskatīt, — viņš piezīmēja.

— Bet daudzi no mums ir miruši, — Taijs turpināja.

— Bet daudzi palikuši dzīvi, — skanēja atbilde. — Tie kļaujas cieši pie zemes, jo ir iemācījušies, kā vajag cīnīties. Bez tam tie ir saniknoti. Turklāt, kad būsim nogalinājuši tos Sauleszemes iemītniekus, kas ir uz kuģa, atliks tikai šie četri uz sauszemes. Paies ilgs laiks, kamēr dabūsim nokaut tos, tomēr galu galā tas reiz notiks.

— Kā mēs varam nokļūt līdz kuģim, ja nevaram tikt projām ne uz vienu pusi, ne uz otru? — Taijs taujāja.

— Ta vieta, kur saguluši Bills Baltais un viņa biedri, nav laba, — Abvaks paskaidroja. — Mēs varam tiem tuvoties no visām pusēm, un tas tiem nav labi. Tāpēc viņi lūkos tikt līdz klintsragam, pie kura var piespiest muguras un nogaidīt, kamēr brāļi no kuģa atnaks viņiem palīgā.

— Nekad viņu brāļi nenokāps no kuģa! Es esmu runājis.

Taija sašļukusī dūša atkal uzlabojās, un, kad Sauleszemes iemītnieki apstiprināja pareģojumu, atkāpdamies līdz klintsragam, viņa prāts jau bija viegls kā allaž.

— Mūsējo vairs atlikuši trīs! — žēlojās viens no Ba- daino cilts, kad visi bija sanākuši uz sapulci.

— Tātad divu šauteņu vietā katrs no jums dabūs četras, — skanēja Taija atbilde.

— Mēs cīnījāmies dūšīgi.

— Jā, un, ja gadīsies, ka jūsējo paliks tikai divi, tad katrs dabūs sešas šautenes. Tā ka cīnieties dūšīgi.

— Un ja nu no viņiem nepaliks neviens? — Abvaks viltīgi pačukstēja.

— Tad šīs šautenes dabūsim mēs, tu un es, — Taijs čukstēja pretī.

Taču, lai pielabinātu Badaino cilts karotājus, viņš vienu no tiem izraudzīja par vadoni ekspedīcijai uz kuģi. Si grupa aptvēra vairāk neka divas trešdaļas cilts laužu, un viņi devās gandrīz divpadsmit jūdžu garajā ceļa uz piekrasti, apkrāvušies ar zvērādām un citām maiņas tirdzniecības precēm. Atlikušie karotāji tika izvietoti plašā puslokā ap brustvēru, ko Bills Baltais ar saviem Sauleszemes iemītniekiem bija sākuši uzbērt. Taijs bija aši novērtējis radušos stāvokli un tūdaļ norīkoja savus vīrus rakt seklus tranšeju grāvjus.