— Tev laikam kārojas iet pa to taciņu, kur aizgājušas Misačijas kājas, ko? — Taijs dusmīgi uzbļāva. Tad viņš atkal steigšus pievērsās cilts vīriešiem. — Redziet nu, brāļi, tādas ir Sauleszemes iemītnieku paražas! Viņu acis skatās uz mūsu sievietēm, un viņi tās aizved citu pēc citas. Kā jau ir aizgājusi Misačija, līdz ar to apkrāpdama Nīgu, kurš nedabūja izpirkumu, tā grib aiziet arī Likīta, tā grib aiziet viņas visas, bet mēs būtu apkrāpti. Es esmu runājis ar kādu mednieku no Lāča cilts, tāpēc es zinu. Te pie mums ir vīri no Badaino cilts, lai viņi runā un pasaka, vai mani vārdi ir patiesi!
Seši mednieki no Badaino cilts apliecināja, ka patiesi gan, un katrs no viņiem stāstīja blakussēdētājiem par Sauleszemes iemītniekiem un to paražām. Ņurdēdami sāka kurnēt jaunākie vīrieši, kam bija meklējamas sievas, un arī vecākie vīri, kam bija izdodamas meitas un sagaidāms izpirkums, un klusā niknuma murdoņa visapkārt augtin auga ska|umā un spēkā.
— Viņi ir ļoti bagāti, viņiem ir gudri izdomāti dzelzs rīki un dunču, un šauteņu bez sava gala, — Taijs iz- gudrēm kārdināja, jo viņa iecere par ātru iedzīvošanos bagātībā nu sāka veidoties pavisam skaidri.
— Billa Baltā šauteni es ņemšu sev, — pēkšņi paziņoja Abvaks.
— Nē, tā būs mana! — Nīga iekliedzās. — Jo man taču jādabū izpirkums par Misačiju!
— Mieru! Ak, brāļi! — Taijs ar roku vēcieniem pieklusināja sapulcējušos. — Lai sievietes un bērni iet savos iglu. Šī te ir vīru runāšana, lai to dzird tikai vīru ausis.
— Šauteņu ir diezgan, to pietiks visiem, — viņš teica, kad sievietes bija negribīgi aizgājušas. — Nemaz nešaubos, katram vīram iznāks pat divas šautenes, un kur nu vēl milti, cukurs un citas mantas. Un izdarīt to bus ļoti viegli. Tos sešus Sauleszemes iemītniekus Nīgas iglu mēs nonāvēsim šonakt, kamēr viņi guļ. Rīt mēs ar miera vārdiem iesim uz kuģa tirgoties un tur, kad būs izdevīgs brīdis, apkausim visus viņu brāļus. Un rīt vakarā notiks lielas dzīres, līksmošanās un bagātību dalīšana. Tad vis- pēdējais no vīriem dabūs vairāk mantu, nekā līdz šim piederēja vispirmajiem. Brāļi, vai gudri ir vārdi, ko es esmu runājis?