Lai kur Lielā Spalva gāja, viņš allaž ņēma bērnus līdzi. Taču šoreiz viņš bija devies viens, jo malu mednieku dēļ šis ceļojums varēja izvērsties bīstams. Lielā Spalva ciemā bija uzcēlis jauku baļķu namiņu savai nelielajai ģimenei, kur vasarā viņi visi kopā laimīgi un mierīgi atpūtās pēc grūtajām ziemas medībām. Bet tad pēkšņi draudzīgās krī cilts indiānis bija ieradies ar ziņu, ka apkārtnē uzklīduši metisi, kas bariem iznīcinot bebrus. īstie mežu indiāņi nekad nemedīs svešos medību laukos, uzskatīdami šādu rīcību par zagšanu, turpretim šie pilsētās uzaugušie metisi, atmetuši vai arī aizmirsuši tēvu tēvu tikumus, bija spējīgi aptīrīt jebkuru medību vietu, kas gadījusies ceļā. Ja nebūs kažokādu, par ko faktorijā nopirkt pārtiku, Lielā Spalva un viņa ģimene cietīs badu. Tāpēc viņš bija devies uz ziemas medību vietām, lai tās pasargātu no svešiniekiem. Taču viņš nevienu nesastapa un arī nekādu pēdu nemanīja. Tā kā laiks pieturējās silts un kažokzvērus medīt nebija vērts, viņam nekas cits neatlika kā nākamajā dienā atgriezties mājās.
Nogrimis tīkamās domās par mājām, viņš laivā slīdēja gar pašu krastu un vēroja, vai nemanīs kādas pēdas, ko šeit būtu varējuši atstāt bezrūpīgie metisi, kad pēkšņi sajuta spēcīgu, asu smaržu — varbūt