Šais ciemos strādā visi, sava daļa jāpadara arī jaunajiem. Indiāņu dzīve saistīta ar ceļošanu; viņi pastāvīgi pārvietojas no vienas vietas uz citu. Gadās, ka dzīvnieki, no kuriem viņi pārtiek, pazūd no attiecīgā apvidus, un ļaudis spiesti vai nu iet tiem līdz, vai arī meklēt jaunus
medību laukus. Ciemi tad ir jānojauc un visa mantība (izņemot, protams, baļķu būdas) jāiekrauj atkarībā no gadalaika vai nu laivā, vai arī kamanās un jādodas jūdzēm tālu prom. Ja pārceļošana iekrīt ziemā, zēni un meitenes ar sniegkurpēm iebrauc vienu vai divas jūdzes garu sliedi; par to viņi jūtas ļoti lepni, jo aiz viņiem seko suņu vilkto kamanu un cilvēku karavāna. Vasarā kopā ar vecākiem ļaudīm viņi noairē visu cauru dienu, un katram ir sava neliela nasta, ko vilkt pa sauszemi. Viņiem šis darbs patīk, un pret saviem pienākumiem viņi izturas tikpat nopietni un lietišķi kā viņu vecāki.
Indiāņu dzīve ir grūta un smaga, tāpēc neviens šais ciemos ilgi neslinko, citādi visai drīz var palikt bez pārtikas, drēbēm, pajumtes; indiāņi cits citam palīdz un dalās visā, kas vien viņiem ir, taču uz sliņķiem raugās nicīgi.